Nedēļas nogalē bija jauks laiks un Džou Sinsin ar pāris draugiem sarunāja iet uz piepilsētas Sarkanā kalna parku pastaigāties.
Pa ceļam Džou Sinsin lielīgi sisdams sev pa krūtīm draugiem galvoja: "Jūs redzēsiet, ka šoreiz mēs varen forši izklaidēsimies."
To dzirdot, visi kļuva ziņkārīgi un uzreiz jautāja: "Kāda tad būs tā foršā izklaide?"
Džou Sinsin pašapmierināts teica: "Šoreiz mēs --- šmauksim par zaķi."
Izdzirdējis šos vārdus resnītis Džen Ļanļan enerģiski papurināja galvu: "Šmaukt par zaķi? Tas nu gan neies cauri. Pirms pāris dienām avīzē bija rakstīts, ka parkos
ir palielināts uzraugu skaits, kuri ir atbildīgi par bezbiļetnieku ķeršanu. Daži kartībnieki ar nolūku ģērbjas civilās drēbēs, lai novērstu uzmanību un nedotu iespēju izvairīties.
Ja kādu noķer, tad jāmaksā soda nauda trīs ieejas biļešu apmērā."
Džou Sinsin bija citās domās un teica: "Tieši tāpēc šmaukt par zaķi ir īpaši forši. Rodas tada kā gandarījuma sajūta. Bez tam es zinu, kur parka nožogojumā ir caurums.
Ja tikai palaimēsies, mēs ļoti viegli varēsim pa turieni ielīst parkā."
Dzirdot kā Džou Sinsin, siekalām šķīstot uz visām pusēm, aizrautīgi stāsta par gaidāmajām dēkām, draugi pamazām tika saintriģēti un sekoja viņam.
Tā viņi nonāca pie kupla bambusu krūma kādus simts metrus no parka galvenās ieejas.
Džou Sinsin, rādot uz bambusu krūmu, skaidroja: "Ja šeit izspraucas cauri, tad tālāk priekšā būs drāšu žogs, bet aiz tā otrā pusē jau ir Sarkanā kalna parks.
Žogā kāds ar knaiblēm ir izgriezis caurumu. Ielienot pa to iekšā, mēs nokļūsim parkā neizdevuši nevienu monētu. "
Džen Ļanļan ieinteresēts pajautāja: "Tā sakot, tu jau esi bijis šeit agrāk?"
Džou Sinsin nozibsnīja ar acīm un atteica: "Neesmu vis. Bet man to pastāstīja kāds tuvs draugs."
Redzēdami Džou Sinsin tik labi nobriedušo plānu, visi it kā sajuta zemi zem kājām un, viņam pa pēdām ielīda bambusu krūmā. Izrādījās, ka tur patiešām bija
garš drāšu žogs un tā apakšā izgriezts caurums - tieši tik liels, lai varētu izlīst viens cilvēks. Caurumu aizsedza samudžinātu zaru jūklis, tā ka vērīgi neieskatoties,
to bija ļoti grūti pamanīt.
Džou Sinsin kļuva vēl pašapmierinātāks un teica: "Re, manam draugam taisnība." To sakot, viņš nometās uz ceļiem un kā pirmais ielīda iekšā. Steigas dēļ viņš
nejauši ieskrambāja auss ārējo malu un uz tās parādījās asiņaina švīka.
"Ko jūs blenžat, lieniet taču ātrāk cauri! Ja jūs ieraudzīs, sods būs trīskārtīgs. Vai patiešām gribat, lai jūs noķer?" Džou Sinsin žoga otrā pusē skaļi sauca.
Ar vienu roku viņš mājot aicināja draugus, bet ar otru turēja ievainoto ausi.
Redzot situāciju, visi krizdami klupdami spraucās iekšā pa caurumu. Lielajā steigā izlienot žoga otrā pusē lielākajai daļai bija nobrāzti rotājumi.
Džen Ļanļan bija rindā pēdējais. Tieši tai brīdī, kad viņš iebāza caurumā galvu, žoga ārpusē bambusa krūmā atskanēja nevienmērīgu soļu skaņa.
Džou Sinsin, paslēpies aiz kāda liela koka, nepacietīgi kliedza: "Resnais, ātrāk! Kāds nāk!"
Džen Ļanļan tā izbijās, ka gandrīz paģība. Vņš no visa spēka rāvās uz priekšu, bet, kā par nelaimi, bija tik resns, ka nevarēja ielīst. Šādā bezizejas situācijā viņam nekas
cits neatlika, kā līst atpakaļ. Bet te izrādījās, ka apkaklīte aizķērusies aiz žoga drātīm un un viņš vairs netika ne uz priekšu, ne atpakaļ. Bailēs nosvīdis no galvas līdz kājām,
viņš dzirdēja vairs tikai tuvāk un tuvāk nākošo soļu skaņu. Izsargāties vairs nebija iespējams un Džen Ļanļan, neskatoties vairs ne uz ko, ar mežonīgu spēku piespieda seju
pie dubļainās zemes un ar lielām grūtībām izvilka galvu no cauruma.
Šai brīdī no bambusu krūma iznira trīs puikas, kuri bija apmēram vienā vecumā ar Džou Sinsin un viņa draugiem. Viņi uzmeta aizdomīgu skatienu apjukušajam Ļanļan,
kurš uz brīdi it kā apstulba, bet tad ņēma kājas pār pleciem un, dubļos slīdot, nozuda bambusu krūmā. Kas to būtu domājis - par spīti savam tuklumam viņš rikšoja varen ātri.
Pēc kāda laiciņa Džen Ļanļan iegāja parkā pa galvenajiem vārtiem un drīz vien atrada Džou Sinsin un pārējos.
Viņu ieraudzījis Džou Sinsin tūdaļ sāka žēlabainā balsī gausties: "Čomak, kāpēc tu tik ātri aizbēgi? Vai zini, tie nebūt nebija parka uzraugi, bet gan
tāpat kā mēs gribēja iekļūt parkā bez biļetes. Es jau grasījos tevi saukt atpakaļ, bet tu vienā acumirklī biji noziedējis. Zvanīju tev pa mobilo, bet tu neatbildēji.
Vecīt, kas tev naudas par daudz?"
"Ak jā ?! Ne jau es tevi aicināju nākt līdzi uz parku, bet gan tu mani," neiecietīgi noteica Džen Ļanļan un nočāpstināja ar lūpām: "Meklēt piedzīvojumus šmaucot
par zaķi? Nu gan atradis baigo izklaidi! Es tikko ienācu pa galvenajiem vārtiem un arī nenopirku biļeti. Tikai tagad es uzzināju, ka ieeja šai parkā ir bez maksas."
No Šanhajas jauniešu žurnāla "Gušihui"